Starp Ventas līkločiem un pilsētas bruģi
Šoreiz “Noskrien ziemu” 4. posms visu lielo skrējēju un nūjotāju saimi sapulcēja citā Latvijas galā. No ierastās Vidzemes bija laiks iemest aci (vai kāju) Kurzemē. Šoreiz laimīgā loze un, cerams, ne pēdējo reizi krita Kuldīgai. Domāju, daudzi man piekritīs, ka Kuldīga ir viena no Kurzemes pērlēm – ar tās stingrajiem noteikumiem veco ēku atjaunošanā un jauno būvju iekļaušanu pilsētā, tā ir vieta, kur senais satiekas ar mūsdienīgo, neatstājot vienaldzīgu nevienu.
Saulrieta pavadīti
Skriet tumsā mani pieradināja biedrības “Meža taku skrējieni” – “Zilonītis tumsā” un “Cēsu Eco Trail” agrie starti. Šogad “Noskrien ziemu” seriāla garā trase bija īpaši tumša, jo sniedziņa nebija, lai cik ļoti mēs arī to gaidījām. Esmu nolēmusi sev dot nelielu atpūtu šajā ziemas periodā, tādēļ skrienu 10 kilometru trasīti treniņa režīmā, jo nepiedalīties vispār nevar.
Pa gaismiņu Salacgrīvā
Pērn Salacgrīvas trase tika izbaudīta tumsā, tādēļ vēl jo interesantāk šogad tur bija atgriezties dienas gaišajā daļā (cik nu tā Latvijā šogad saucama par gaišu). Jāatzīst – laiks bija tiešām normāls, salīdzinot ar to, kas darījās dažas dienas pirms sacensībām. Ja arī 5. janvārī būtu pūtis tāds vējš kā pirms tam, sacensību dalībnieki uz izlozi pulcētos jūrā. Pēdējā laikā iegājies, ka savas pārdomas par sacensībās piedzīvoto pārsvarā aprakstījuši skrējēji. Šoreiz nekā – es trasē devos ar nūjām un apņēmību, protams, nostaigāt divus apļus.
Izbaudi NZ2020 - 2. posma trasi
Kā iepriekšējo “Noskrien ziemu” sezonu pabeigsi, tā jauno iesāksi jeb Dubļu prieki arī Priekuļos!
Gada finiša taisnes darāmo darbu sarakstā pievienot seriāla “Noskrien ziemu” pirmo posmu ir kļuvis par daudzu skrējēju un nūjotāju tādu kā pirmssvētku tradīciju, jo kā gan citādi var Vecgada vakarā svēti apsolīties trenēties vairāk? Vajag taču to pirmo posmu tieši pirms svētkiem, lai atgādinātu par skriešanas burvību, lai šķistu, ka jātrenējas vairāk, un lai apņemšanās būtu ticamāka pašam sev (un lai svētku galdā apēstu tieši vienu pīrāgu mazāk).
Šogad “Noskrien ziemu” pirmais posms tāpat kā iepriekšējā gadā mūs visus sapulcēja Priekuļos. Laiks, kā jau pēdējos mēnešus (izņemot dažus reģionus, kas bija tikuši pie sniega), ne tas patīkamākais – lietus, dubļi un viss pelēkā mākonī ietīts, bet vai laika apstākļi kādreiz ir mainījuši lēmumu par piedalīšanos? Esmu pārliecināta, ka “Noskrien ziemu” dalībnieki iepriekšējā vakarā noklausās laika ziņas tikai tāpēc, lai zinātu, kādu apģērbu izvēlēties, jo tāda opcija kā neskriet nepastāv.
Pirmais posms manai “Zemgales Ziņu” komandai (nebaidos nošaut greizi, sakot, ka jebkurai komandai/ dalībniekam) vienmēr ir patīkamākais satikšanās posms, tiek saprasts, kurš galu galā ir atbraucis, kurš šogad nepiedalīsies. Vislielākais prieks satikt tās pēc skriešanas noilgojušās sejas, kuras atguvušās no traumām, un, protams, vienmēr patīkami šajā mazajā trakumā ievilināt pavisam jaunas sejas. Un par to vien gribas teikt uzreiz lielu paldies šī skaistā pasākuma organizatoriem – paldies par iemeslu satikties!
Izbaudi NZ2020 - 1. posma trasi
“Noskrien ziemu” finiša taisne
Šķiet, tas bija tikai vakar, kad izturīgākā un spēcīgākā skrējēju čupiņa bija savākusies Priekuļos uz pašu pirmo “Noskrien ziemu” posmu un nepacietīgi kala plānus, stratēģijas nākamajam četriem posmiem. Šķiet, vēl tikai vakar atļāvos plašākai auditorijai izklāt savus saburzītos domu palagus par pirmo posmu un par skriešanu ziemā vispār. Vēl tikai vakar prātuļoju, cik nepieklājīgi ātri pienākusi “Noskrien ziemu” sezona. Četru mēnešu laikā nekas īpaši nav mainījies – tagad es domāju – kur šie posmi pazuda. Vai tiešām visi “Noskrien ziemu” posmi jau beigušies? Labi, ka neesmu vienīgā, kas apjukusi, arī laika apstākļi vēl tikai taustās pēc pareizā gadalaika (vai arī tie kļuvuši tik ļoti draudzīgi, ka visi cenšas ietilpt vienā dienā). Lai nu kā, bet datums kalendārā liecināja, ka tiešām pienācis pēdējais “Noskrien ziemu” posms Jaunolainē.
Tu slīdēji pa slidotavu... Zaubē
To, ka ceļi būs ledū, es nojaušu jau iepriekšējā vakarā, sekojot līdzi laika prognozei Latvijā. Tātad somā pie visām mantām tiek ieliktas manas ziemas riepas (Inov-8). Piedodiet, bez reklāmas nu nekādi, jo šos apavus es novērtēšu, uzreiz pēc starta sperot pirmo soli.
Izbaudi NZ2019 - 4. posma trasi
Milzu čuk-čuk bānīša ceļš caur Salacgrīvas piekrasti
Nedēļas sākumā piesauktās laika ziņu prognozes
tādam aukstumneizturīgam nīkulim kā man bija diezgan biedējošas –
mīnusi demonstratīvi draudēja parādīties lielos divciparu skaitļos.
Man tas nozīmētu kārtīgi apsvērt savas uzticības un piederības
robežas simtiem dullo entuziastu. Tomēr 26. janvāra rīts iesākās
patīkamā gaisotnē, mīnusi turējās saprāta robežās, tieši tik, lai
saglabātu baltās kupenas, bet nebūtu par daudz.
Izbaudi NZ2019 - 3. posma trasi
Ja Baiba saka, ka jāiet vēl viens aplis, tad jāiet!
NZ2019 -2. posms pa limbažniecisk :)
Izbaudi NZ2019 - 2. posma trasi
Beigas un sākums jeb pēdēji pirmais Priekuļu posms!
Izbaudi NZ2019 - 1. posma trasi
Četri balti krekli jeb NZ2018 4. posms
NZ2018 - 3 posms Priekuļos
Jau pāris dienu pirms skrējiena skaidrs, ka šis posms
visprecīzāk atbilst pasākuma nosaukumam. Beidzot sagaidīta
sniegota, balta ziema. No rīta, ieskatoties termometrā, somā
ielieku vēl vienu apģērba kārtu, lai arī nemēdzu baigi silti
ģērbties nekad, bet tā ir mierīgāk, jo Jelgavā vienmēr ir siltāk
nekā Vidzemes pusē. Izbraucam agri, un, tiekot cauri Rīgai, mūsu
auto uz Priekuļiem ved četrus dalībniekus. Pārstāvēsim visas
piedāvātās distances. Ir gan Tautas klases skrējēji, gan stiprie no
Sporta klases un es ar nūjām. Braucot atceramies, kāds šis
skrējiens bija pirms gada, un saprotam, ka arī šogad Priekuļos
nebūs viegla trase.
