Pāriet uz galveno saturu
  • Sākums
  • Jaunumi
  • Nolikums
    • NZ Seriāls
    • #1 posms
    • #2 posms
    • #3 posms
    • #4 posms
    • #5 posms
  • Reģistrācija
    • Dalībnieku reģistrācija
    • Reģistrētie dalībnieki
    • Komandu reģistrācija
    • Reģistrētās komandas
  • Rezultāti
    • 2025
    • 2024
    • 2023
    • 2020
    • 2019
    • 2018
    • 2017
    • 2016
  • Kontakti
  • Foto
  • Blogs
  • Atlaides
    • VEIKALS CEĻOTĀJS
    • SUUNTO
    • PRIKE
    • TERMO
  • Suvenīri

Drabešu-Āraišu gravas un pļavu pampaki jeb «Ašais» uzdevumu augstumos!

26. janvāris, 2018 pl. 17:21, 1 komentārs

21. janvāris. «Noskrien ziemu» 2. posms.

Gaidītā janvāra svētdiena klāt. «Noskrien ziemu» šoreiz ielūdz uz Drabešiem un Āraišiem. Tā kā posma nosaukumā brīžam dominē gan viens, gan otrs vietvārds, arī startā un finišā izmantojamas divas ēkas. Reģistrācija un apbalvošana Drabešu muižā, tagadējā Amatu mājā, tajā pašā, kur savulaik Drabešu bērnu patversmē un sešklasīgajā pamatskolā sākotnēji par skolotāju, vēlāk – par skolas pārzini strādājis dzejnieks Aleksandrs Čaks (to vēsta arī piemiņas plāksne pie vēsturiskās ēkas), bet pārģērbšanās iespējas un dušas blakus ēkā, bijušās internātskolas telpās. Lai gan līdz tautas distances startam vēl gandrīz stunda, muižā jau dūc kā bišu stropā, reģistrācijā diezgan pamatīgas rindas visas nelielās zāles garumā, taču tās virzās aši, jo strādā profesionāla brigāde. Kad numuri saņemti, daudzie apsveicināšanās rituāli veikti un laimīga jaunā gada vēlējumi izdāļāti (2018. gadā vairumā gadījumu tiekamies pirmoreiz!), var mierīgi doties aplūkot apkārtni un gan morāli, gan fiziski gatavoties startam.


Dalībnieku skaits ar katru posmu pieaug, tātad ļaudīm patīk! Šoreiz ieradušies un uz vietas piereģistrējušies pat bariņš spāņu no NATO Starptautiskā bataljona. Iepriekšējā vakara ziņas no Āraišiem un Roberta – trase nedaudz īsāka nekā Sējā, taču pirmie 4 km ar divām diezgan pamatīgām gravām, tālāk jau mierīgi. Sarežģījumus radījusi vairāku privātīpašnieku nevēlēšanās laist trasi caur savām teritorijām. Bet viss nokārtots! Sniegs ir, ledus arī, bet, atšķirībā no iepriekšējā posma, slidens, vismaz startā un finišā, neesot. Arī labi!

11.00 raiti aizdipina Tautas distances skrējēju simti, top pēdējās pirmsstarta kopbildes, uzklausām brīdinājumus par gravu šķērsošanu, īpaši jau virzienā uz leju, un tad jau 11.10 – aiziet! Pavisam mazu gabaliņu aiz starta trase novirzās no ceļa un aizvijas pāri pļavai. Un te nu sākas – tā kā gada pēdējos mēnešos lietus ir bijis pārpārēm, slapjuma nekur nav trūcis, tāpēc pļava sasalusi kunkuļu kunkuļos, nekādus ainaviskos skatus baudīt neizdodas, jo nepārtraukti jāskatās zem kājām, turklāt priekšā redzams, ka ik pa brītiņam kāds piezemējas jau pirmajā kilometrā. Pļava, pļava, tad klāt mežmalas krūmājs. Diemžēl mežā, kur parasti pārvietošanās mēdz būt vieglāka un gludāka, šoreiz tā nav, tāpat sasaluši ledus vai zemes kunkuļi, sīki nozāģētu koku vai izcirstu krūmu celmiņi. Un tad jau arī klāt pirmā grava. Vietējais sporta klubs «Ašais», trases autori, nudien sagādājis pamatīgu kumosu taku skrējienu cienītājiem, ne velti Jungas gravā uzrīkots ātrum(šoreiz varētu teikt ašum-)posms, ātrākajiem nākamajā posmā Priekuļos tiks īpašas «Ašā» balvas. Nezinu, cik slidena tikšana gravā uz leju bijusi pirmajiem, bet, kad pirms manis jau traukušies ap 500 sportistu, nogāze ir noslidināta pamatīgi, sniega kārta nodeldēta līdz plikai, sasalušai zemei, brīžam spīd ledus. Un stāvums ir ne pa jokam. Atkal jau redzu ne vienu vien pamatīgi slīdam, arī krītam, tāpēc mēģinu zigzagā no viena krūma vai koka līdz nākamajam. (varbūt nākamajā posmā jau laikus jāapgādājas ar kādu mobilu šļūcamiekārtu?). Zeme sasalusi, nūjas palīdz visai minimāli. Beidzot sasniegts gravas dibens, pa kuru līkumo Jungas strauts, jā, skati skaisti, bet diemžēl daudz apkārt blenzt nav vaļas, nepārtraukti jāskatās zem kājām. Un tad klāt pamatīgs kāpums, jo no gravas jātiek arī ārā! Uz augšu tikt nenoliedzami ir vieglāk, galvenais – neskatīties, cik vēl jāraušas. Johaidī, uz brīdi nākas pat apstāties, jūtu, ka sirds tūdaļ izkāps pa muti, kājas kā no plastilīna. Pati vainīga – janvārī esmu palaidusies, treniņu gandrīz nav bijis! Kad elpa drusku atgūta, jāturpina vien ceļš uz augšu, izrādās, ka vēl diezgan pagarš gabals. Tālāk jau mierīgāks posms līdz brīdim, kur taka izvijas uz lielās šosejas malu. Labi, ka pa šo glumo slīpumu, kur kreisā kāja jāliek stipri zemāk par labo, nav tālu, taču patīkami nudien nav. Turklāt zemapziņā klīst doma, ka teju, teju jābūt nākamajai solītajai gravai, un, ja tā tikpat traka kā pirmā, tad... Trase atvirzās no šosejas, ieved krūmājā un aizvijas tik uz leju vien. Aha, šī laikam tad ir tā otrā grava! Par laimi, stipri lēzenāka, arī ne tik noslidināta, toties līkumu un celmu krietni vairāk. Šķērsojot ūdensteci (to pašu strautu, kādu upīti, vienkārši caurteci?), redzams, ka ledus ir tīri biezs, jo vietām tas nedaudz ielūzis. Tālāk pagarš kāpums gravas pretējā malā, par laimi, šis diezgan lēzens. Esam izrāpušies stipri pazīstamā vietā – uz grants ceļa, kas no šosejas ved uz Āraišu dzirnavām. Par laimi, grantinieks nav slidens, bet klāts ar normālu sniegu, te pat var pakustēt diezgan ašā tempā un veikt ko līdzīgu tam, ko sauc par klasisko nūjošanu. Kādu konkurentu pat izdodas apdzīt, par ko, protams, prieks. Pa labi paliek Āraišu dzirnavas, trase aizvijas uz leju gar teiksmaino Zviedru priedi. Kādas skaistas mājas tuvumā divi līdzjutēji aplaudē un uzmundrina, cik jauki, paldies par atbalstu! Skats pār Āraišu pakalniem un mežainajiem pauguriem gleznains, viss viegli pelēkbalts. Žēl, protams, ka saulīte šajā dienā līdz Vidzemei netika, visu spožumu bija pietaupījusi kurzemniekiem. Bet pāri laukam kā krāsaina, raiba lente aizvijas trasē esošie sportisti. Skaisti!

Viss, prieki beigušies, jo sākas nākamais potīšu ļurkājamais posms pāri pļavas grambām, pampakiem un kunkuļiem, pāri grāvjiem, par laimi, aizsalušiem, līdz atkal tiekam uz ceļa. Šoreiz tieši šī tikšana pāri nelielam grāvim man izrādās visai sāpīga, jo uz apledojušās grāvja malas stulbi paslīdu un čettrāpus, sāpīgi atsitot celi pret grāvmalu, nonāku arī es. Bikses, par laimi veselas, pakustēt var, viss kārtībā. Kaitējuma apmērus varēs novērtēt finišā. Līkumu līkumiem gar Vanagu kapiem, cauri «Vanagu» māju pagalmam (paldies šiem ļaudīm, cik nācies piedalīties dažādos Āraišu pasākumos, tik trases vienmēr ieved te no vienas vai otras puses), no pakalna lejup, šoreiz ne uz Karātavu kalnu (rudens dubļos tas mēdz būt nejauki slidens), bet gan gar baznīcu... Kaut kur šajā posmā garām paskrien sporta distances ātrākais skrējējs Jānis Višķers, vēl pēc brīža, uz šosejas iepretī Āraišu jaunajiem kapiem, arī trīs nākamie.

Tā, pietiks čāpot pa asfaltu, trase metas uz ezermalu, uz arheoloģiski nozīmīgiem objektiem – gar ziemas miegā snaudošajiem Āraišu ezerpils namiņiem, apkārt senajām pilsdrupām, kur savulaik esot notikušas varenas zaļumballes, gar pašu ezera krastu. Te nu zēģelē pamatīgi, bet pie Āraišu ezera pūš vienmēr, jebkurā gadalaikā, pat vismierīgākajās dienās. Slidens arī. Uz ezera, protams, kā nu bez tā, vienā angļu mierā kūko kādi vismaz 10 bļitkotāji. Ne asakas viņiem! Kaut kur pamanu uzmundrinošo uzrakstu, ka vēl tikai 1 (varbūt tomēr 2?) km līdz finišam, spēks vēl drusku ir, mēģinu uzbērt ogles, divus konkurentus pat izdodas apdzīt.

Kad no šosejas uzvelku augšā uz Drabešu muižas pagalmu, fiksi jāizšķiras – uz finišu vai nākamajā aplī. Redzu, ka komandas biedrene Marita, kura arī it kā bija apņēmusies mēģināt pieveikt 2 apļus, griež uz finišu. Pablenžu pukstenī – nē, man šoreiz nebūs! Jau rāda 1:28, celis arī nejauki pulsē, turklāt, atceroties Jungas gravu un kunkuļainās pļavas... Pagriežos vien uz finišu. «Ašo» grūtā trase ar minimāliem kaitējumiem pieveikta! Mierina arī tas, ka par vienu apli šoreiz izšķīrušās vairākas par mani daudz stiprākas un ātrākas dāmas.

Bet tad kā zibens no skaidrām debesīm parādās Roberts ar tekstu: «Ko tad tas nozīmē? Laika taču vēl bija pietiekami otrajam aplim?!» Un izskatās pat tā kā vīlies, tā kā dusmīgs... Labi, ka neesmu vienīgā «grēciniece». Ej nu taisnojies! Protams, pēc Sējas bēdīgās pieredzes ar neiekļaušanos kontrollaikā nevienam neko neesmu solījusi, iet vai neiet tālāk nolēmu skatīties pēc pirmā apļa.

Muižas ēka pamatīgi piebradāta ar sniegu, nelielajā zālē stāvgrūdām pilns ar finišētājiem, dažādu dzērienu un pīrādziņu baudītājiem. Blats pie kolēģiem brīvprātīgajiem ir lieliska lieta, pīrādziņi man jau speciāli atlikti, patentētais labais dzēriens (tagad zinu, kas tas tāds!) top aši sabrūvēts, var izbaudīt mirkli un sarunas, saprotot, ka no manas komandas Normunds tomēr aizgājis otrajā aplī. Super! Cerams, ka kontrollaikā iekļausies. Līdz tam vēl tautas distances uzvarētāju apbalvošana un balvu izloze, un tad drīz vien muiža kļūst stipri tukšāka un mašīnu straume pa seno aleju plūst šosejas virzienā.

Labā ziņa ir tā, ka visi 20 nūjotāji, kuri gājuši divus apļus, kontrollaikā ir iekļāvušies. Urrā!

Tad top sadalītas medaļas un izlozētas dažādas jaukas balvas garās distances skrējējiem, pēc tam arī nūjotājiem. Ar vārdiem FEBRUĀRĪ TIEKAMIES PRIEKUĻOS! otrā posma ballīte beigusies. Puse «Noskrien ziemu» seriāla aiz muguras, puse – vēl priekšā. Drabešos kopumā finišējuši 522 sportists, nopietnās traumās, par laimi, skarbajā trasē neviens nav iedzīvojies.

Kopīgā tendence – ar katru nākamo posmu trases kļūst īsākas, bet grūtākas. Nākamais posms ir seriāla «Noskrien ziemu» dzimtajā Priekuļu trasē. Pa jaunam takām un ceļiem. Aplis vēl īsāks – 8,7 km, taču ar kādiem kāpuma metriem vienā aplī! Diezgan labi zinot Priekuļu pakalnus, gravas un Vaives līkumus, atliek vien teikt: «Saturieties!» Būs skarbi! Bet nejēdzīgi skaisti...

Liels, sirsnīgs paldies iesaistītajiem – organizatoriem, brīvprātīgajiem, trases autoriem, fotogrāfiem, dalībniekiem, barotājiem, sponsoriem utt.! Visiem, visiem! 21. janvāris bija lieliska, jēgpilna, emocijām bagāta diena. 


1 komentārs - Drabešu-Āraišu gravas un pļavu pampaki jeb «Ašais» uzdevumu augstumos!

Andris - 4. februāris, 2018 pl. 16:13
Jā, sasalušie, slidenie kukuržņi centās deoptimizēt ķermeņa stāvokli attiecībā pret izvēlēto kustības virzienu. Labs raksts. Paldies.

Komentēt








  • Suvenīri
Ledus vai sniegs, NOSKRIET ZIEMU ir prieks!